Acu vīruss infekcijas

Vīrusi (no latīņu valodas virus - ‘inde’ vai ‘toksīns’) ir ārkārtīgi mazi pēc uzbūves vienkārši organismi, mazāki par baktērijām 10 - 300 nm (1 mm = 1000 mikrometri = 1000000 nanometri), kurus pat nevar uzskatīt par šūnām. Tiem ir nukleīnskābes molekula (DNS vai RNS) - vīrusa iedzimtības informācija; nukleīnskābi apņemošs olbaltumvielu apvalks – kapsīds, kuru var ietvert ārējais apvalks. Vīrusiem nav enerģijas ieguves avota, citoplazmas, organoīdu, plazmatiskās membrānas. Lai varētu vairoties, tiem ir nepieciešamas citu organismu noteiktas šūnas, tie ir iekššūnas parazīti. Iekļūstot šūnā, tie sāk izmantot šūnas struktūras, inficējot tās. Organisma imūnsistēma rada pretreakciju, izraisot iekaisumu.

Vīrusu izraisīts konjunktivīts - izraisa acu gļotādas iekaisumu. Tas parasti sākas pēkšņi, vispirms vienā acī, tad otrā. Tam raksturīgi graušanas, svešķermeņa sajūta acīs, acs ābola apsārtums. Var būt palielināti pieauss un zemžokļa limfmezgli, nelieli izdalījumi no acīm, pēc 7 - 10 dienām parādās asarošana, nepatika pret gaismu, var pasliktināties redze.

Vīrusu konjunktivīts bieži saistīts ar akūtu respiratoru saslimšanu, saaukstēšanos vai angīnu.

Konjunktivītu izraisošie vīrusi:

Adenovīrusi.

Viens no biežākiem akūta infekcioza konjunktivīta cēloņiem. Tas tiek pārnests ar elpceļu un acs izdalījumiem.

Izšķir epidēmisko keratokonjunktīvu un faringokonjunktīvais drudzis.

Epidēmiskais keratokonjunktīvs.

Vērojams visās vecuma grupās. Skar abas acis, bet acī, kuru slimība skar pirmā ir izteiktāki simptomi. Inkubācijas periods 5-12 dienas. Pacientu sūdzības: asarošana, blefarospazmas (acu plakstiņu spazmas), apsārtums, fotofobija jeb gaismas bailes.

Faringokonjunktīvais drudzis.

Galvenokārt bērniem. Inkubācijas periods 5 - 7 dienas. Vispārējā simptomātika - augsta ķermeņa temperatūra, galvassāpes, miega traucējumi, augšējo elpceļu infekcijas. Biežāk skar vienu aci.

Adenovīrusu infekcijas ārstēšana.

Nav specifiskas terapijas, vairāk simptomātiska ārstēšana, pretvīrusu terapija ir maz efektīva. Var palīdzēt aukstas kompreses, mākslīgās asaras jeb mitrinošie pilieni, dezinficējoši pilieni.

Herpes simplex konjunktivīts.

Biežāk jauniem cilvēkiem. Slimo pacienti ar primāru herpes simplex infekciju. Iekaisums var būt 2 - 3 nedēļas. Pacienta sūdzības - vienpusējs apsārtums, kairinājums, sāpes, asarošana, gļotaini vai ūdeņaini izdalījumi, viegla fotofobija. Uz plakstiņiem un acs rajonā vienpusēji herpātiski pūslīši, plakstu tūska, iekaisums.

Herpes simplex konjunktivīta ārstēšana.

Lokāla, sistēmiska antivirāla terapija. Lokālu steroīdu lietošana ir kontrindicēta, jo pasliktina infekcijas gaitu, var kļūt smagāka un ieilgt.

Konjunktivītu var izraisīt arī noteikts tipa enterovīrusi un Korsaki grupas vīrusi, izraisot Akūtu hemorāģisku konjunktivītu. Šai slimībai ir īss inkubācijas periods (8 - 48 stundas), ilgst 5 - 7 dienas. Pacientu sūdzības - sāpes, fotofobija, svešķermeņa sajūta, izteikta asarošana, plakstu tūska, tie var kļūt cieti. Bez terapijas infekcija pāriet 5 - 7 dienās.

Molluscum contagiosu konjunktivīts - izraisītājs hronisks, onkogēna vīruss. Biežāk slimo pusaudži un jauni cilvēki. Izplatība notiek ciešas saskares veidā. Uz plakstu malas, ādas vai uzacs apvidū veidojas tipiski mezgli, parasti tie ir neiekaisīgas dabas. Izdalījumi ir maz, tie ir gļotaini. Ārstēšana - bojājumu ekscīzija (ķirurģiska izņemšana), krioterapija (sasaldēšana), kauterizācija (piededzināšana).

Dažādu patogēnu konjunktivītu subjektīvās izjūtas reizēm var būt līdzīgas, bet to nepieciešamā ārstēšana ir atšķirīga. Lai noteiktu konjunktivīta tipu, saslimšanu un nepieciešamo ārstēšanu, jāgriežas pie ārsta speciālista.

Lai izvairītos no saslimšanas ar vīrusu izraisītu konjunktivītu:

• jāizvairās no kontakta ar akūta konjunktivīta slimniekiem;
• jāmazgā rokas pirms un pēc pieskaršanās acij;
• neberzēt acis;
• nelietot citu cilvēku spilvenus, dvieļus, kosmētikas piederumus. 

Vīrusu izraisīts konjunktivīts ir ļoti lipīgs. Vīruss konjunktivīta gadījumā ļoti svarīga ir higiēna, lai veicinātu ātrāku atveseļošanos un neinficētu citus.

• Neaiztikt acis ar nemazgātām rokām;
• Pēc acu aizskaršanas jāmazgā rokas;
• Regulāri jānotīra izdalījumi no acīm, acu plakstiņiem;
• Neaizklāt inficētās acis, jo tas rada mitru noslēgtu vidi, kas ir labvēlīga, lai vīrusi vairotos;
• Vēdināt telpas, veikt telpu uzkopšanu, īpaši vietas, kur daudz pieskaras ar rokām.