Jūsu grozs ir tukšs
Kopā
€0.00
Nopirkt
0
+371 67376778

Baktēriju izraisītas acu, acu plakstiņu saslimšanas

Datums: 08.04.2020 17:53
13 skatījumi
Baktērijas ir visizplatītākie no visiem organismiem. Tās ir visur – augsnē, ūdenī, gaisā, organismos. Daudzi slimību ierosinātāji ir tieši baktērijas.
Pasaules ekosistēma ir daudzšķautņaina. Mēs nedzīvojama sterilā vidē, mums apkārt ir daudz, dažādu bioloģisku sistēmu, tai skaitā baktērijas, sēnes, vīrusi un citi mikroorganismi. Ir mikroorganismi, kas mūsu organismam ir vajadzīgi, kā piemēram labās baktērijas zarnu mikroflorā, ir tādi, ar kuriem labi sadzīvojam, tie neapdraud mūsu veselību, bet ir arī patogēni - organismi, kas var inficēt mūsu organismu, radot saslimšanu. Patogēni uzbrūk ķermeņa šūnām un izdala stipras indes jeb toksīnus. Gandrīz visi patogēni ir mikroorganismi. Izplatītākie patogēni ir baktērijas, vīrusi, bet dažas slimības var izraisīt arī vienšūņi un sēnes.

Baktērijas

Baktērijas ir visizplatītākie no visiem organismiem. Tās ir visur – augsnē, ūdenī, gaisā, organismos. Daudzi slimību ierosinātāji ir tieši baktērijas. Lielākā daļa no tām ir ļoti sīkas, parasti tikai 1 mikrometru (μm) lielas. No milzīgā baktēriju daudzuma, kas sastopamas uz Zemes, tikai mazākā daļa ir patogēnas - augu, dzīvnieku vai cilvēku infekciju slimību ierosinātājas. Patogēnajām baktērijas raksturīgs parazītisks dzīves veids, tās spēj vairoties tikai dzīvos audos, bet ārpus organisma, ja netiek mākslīgi kultivētas, drīz iet bojā.
Acu un acu plakstiņu bakteriālas infekcijas

Baktērijas var izraisīt dažādas acu un acu plakstiņu infekcijas slimības, bojājot audus un izdalot toksīnus. Cīnoties ar baktērijām organisms rada iekaisuma procesu, kam raksturīgs apsārtums, tūska, sāpes un izdalījumi.

Bakteriāls konjunktivīts

Tas ir akūts bakteriāls acs gļotādas iekaisums, ko visbiežāk izraisa Staphylococcus Epidermidis un Staphylococcus aureus, kā arī citi gram pozitīvie koki (Streptococcus Pneumenia) un gram negatīvie mikroorganismi (Moraxella Lacunata).

Pacienta sūdzības: acs apsārtums, dedzināšana, graušanas sajūta un izdalījumi, kas sākumā ir ūdeņaini, bet pēc dienas, divām kļūst biezi, dzeltenīgi. Ir plakstiņu tūska, no rītiem plakstiņi salipuši, grūti atverami.

Akūts konjunktivīts neārstējot pāriet 10-14 dienām, bet ar terapiju 1-3 dienās. Acs konjunktīvas iekaisums var būt arī hronisks, kad ārstēšanas process var būt komplicēts.

Bakteriāls konjunktivīts var būt kā sinusīta (deguna gļotādas iekaisuma) komplikācija, kā arī to var iegūt traumas, lokālas ādas bojājuma gadījumā, var būt saistīts ar hronisku bakteriālu blefarītu (acs plakstiņu iekaisums), meiboma dziedzeru disfunkciju (plakstu malas lipīdus izdalošo dziedzeru nepilnīga darbība).

Nosakot terapiju, ārsts izvērtē cēloņus, vai tas ir bakteriāls konjunktivīts, vai virusāls vai alerģisks. Bakteriāla konjunktivīta gadījumā var būt nepieciešama antibiotiku terapija.

Trahoma

Mūsdienās šī slimība nav plaši izplatīta, galvenokārt ir sastopama ļoti nabadzīgiem iedzīvotājiem jaunattīstības valstīs. Tā ir ļoti lipīga un bieži skar abas acis. Baktērija - Chlamydia trachomatis, kas izraisa trahomu izplatās tiešā kontaktā ar acu, plakstiņu, deguna vai rīkles sekrētu no inficētā cilvēka. Pazīmes un simptomi trahomai sākas ar vieglu niezi un kairinājumu jūsu acīs un plakstiņos kas var izraisīt neskaidru redzi un acu sāpes. Neārstēta trahoma var izraisīt aklumu. Laicīgi diagnosticēta, tā labi padodas antibiotiku ārstēšanai, bet atkārtota infekcija var radīt nopietnas komplikācijas.

Endoftalmīts

Smags (balteriāls, virusāls vai sēnīšu) iekaisums acs dobumā un tā struktūrās. Tas var rasties traumas, infekcijas intravitreālu injekciju vai pēcoperācijas komplikāciju rezultātā, kad brūcē iekļūst infekcija. Pacients var sūdzēties par ievērojamu redzes pasliktināšanos, sāpēm acī un galvassāpēm, izteiktu apsārtumu, izdalījumiem, bailēm no gaismas, arī par acu audu iekaisumu. Ja nav tūlītēja ārstēšana, var radīt aklumu.
Baktēriju izraisītas acu plakstiņu saslimšanas

Plakstiņu abscess

Strutains plakstiņu iekaisums pēc inficēta ievainojuma. Plakstiņš ir pietūcis, pieskaroties rada sāpes, caur ādu saskatāmas strutas. Ārstē ar antibiotikām, var būt nepieciešama ķirurģiska operācija, lai ekstrahētu sastrutojumu.

Blefarīts

Plakstu malas iekaisums. Raksturīgs plakstu malas apsārtums, zvīņošanās, dedzināšana, viegla fotofobija. Blefarīts var būt dažādas izcelsmes, liela nozīme vispārējam veselības stāvoklim un apkārtējās vides kaitīgiem faktoriem. Blefarītu var izraisīt anēmija, avitaminoze, kuņģu un zarnu trakta slimības, seboreja, ekzēma, angīna, hronisks deguna blakus dobuma iekaisums, hronisks konjunktivīts. Tas var būt gan bakteriāls (stafilakoku), gan seborejisks, jaukts un meibomiāls, (iekaisuši meiboma dziedzeri). Atkarība no cēloņa, tiek noteikta terapija, bet parasti tas ir jāārstē sistemātiski un ilgstoši. Ja ir bakteriāla infekcija nepieciešama sistēmiska antibiotiku terapija. Svarīga plakstiņu higiēna, tie regulāri jātīra.
Antibakteriālie līdzekļi

Par antibakteriāliem uzskata jebkuru līdzekļus, kas iznīcina baktērijas vai nomāc to augšanu vai spēju vairoties. Karstumam, ķīmiskām vielām, piemēram, hloram un antibiotikām ir antibakteriālas īpašības, antibakteriālas īpašības var būt arī augu valsts izcelsmes vielām.

Antibakteriālus līdzekļus galvenokārt lieto, lai ārstētu bakteriālu infekciju, bet tos izmanto arī sēnīšu un vienšūņu izraisītas infekcijas ārstēšanai. Antibakteriālas vielas izmanto arī higiēnas produktos, kurus lieto profilaktiski, mazinot risku saslimt ar infekcijas slimībām. Jāatceras, ka antibakteriāli produkti nemazina vīrusu infekcijas slimību simptomu risku veseliem cilvēkiem.

Antibakteriālas vielas var būt gan dabīgi iegūtas gan ķīmiskās sintēzes ceļā.

Antibiotikas

Viena no plaši pazīstamām antibakteriālu līdzekļu grupām ir antibiotikas, tās var būt iegūtas no mikroorganismiem, sēnēm, audzēju šūnām vai ķīmiski sintezētas. Antibiotikas nogalina baktērijas un citus mikroorganismus vai kavē to vairošanos.

Antibiotiku lietošanu var noteikt tikai ārsts, rūpīgi izvērtējot to lietošanas nepieciešamību, nosakot precīzu ārstēšanas gaitu. Viena no aktuālām problēmām ir antibakteriālā rezistence, kas ir baktēriju iegūta spēja pretoties vienas vai vairāku antibiotiku iedarbībai. Antibiotikas, kas tiek lietotas šo baktēriju izraisītu infekciju ārstēšanai, kļūst neefektīvas. To var izraisīt: pārmērīga antibiotiku lietošana, nozīmētā antibiotiku kursa nepabeigšana, nepietiekama higiēna un sanitārie apstākļi.

Higiēnas nozīme cīņā ar acu bakteriālām saslimšanām

Viens no priekšnoteikumiem sekmīgai bakteriālu infekciju ārstēšanai, profilaksei ir ievērot higiēnu, tīrību. Tas ietver gan telpu tīrību, gan personīgo higiēnu - roku mazgāšana, nelietot svešas higiēnas preces, nepieskarties sejai, acīm ar nenomazgātām rokām. Nozīme ir pareiza ādas kopšana, kas gan notīra netīrumus, mikrobus, gan uztur pareizu ādas mikrofloru.

Bakteriāla konjunktivīta un blefarīta gadījumos atveseļošanās procesu var atvieglot regulāra aplikuma, izdalījumu notīrīšana, kas gan atvieglo pacienta pašsajūtu, kā arī labāk palīdz iedarboties ārsta izrakstītajiem medikamentiem. Labāk izvēlēties hipoalerģiskus, dermatoloģiski testētus līdzekļus, kas lieki nekairina acis, plakstiņus, ir sterili un droši lietošanai.